Kartītes nav modes lieta, tās ir emocijas!
Visdažādākie apdraudējumi ir nākuši pastkartīšu sakarā: telefons, fakss, elektroniskais pasts, SMS, facebook, utt. Tomēr kartītes ir izdzīvojušas. Vajadzība kontaktēties un dalīties emocijās nav mazinājusies – tieši pretēji. Lai gan pastāv daudz ātrāki veidi, kā uzturēt sakarus, tomēr pastkarte ir vispersoniskākā, tā ir kā pieskāriens otra cilvēka rokai. Pastkarte arīdzan ir paliekoša lieta, tā ir atmiņa. Esmu pārliecināts, ka pastkartes turpinās pastāvēt vēl ilgi, harmonijā ar jaunajām tehnoloģijām, kuras ienāk personiskajā saskarsmē.
Kad mans vecaistēvs Erkki Laakso 1922.gadā uzsāka pats sava uzņēmuma darbību, viņa ideja bija piedāvāt kaut ko skaistu parastajiem cilvēkiem. Tajā laika periodā Somijas laukos karināt mākslas darbus pie sienām nebūt nebija tik ierasta lieta. Māksla bija vairāk bagāto ļaužu atribūtika.Viņš uzsāka no Vācijas un Itālijas importēt mākslinieciskas izdrukas un pastkartītes, bet pēc tam tās pārdeva savā dzimtajā pilsētiņā un tuvākajā apkārtnē. Eiropā tajos laikos pastkartītes bija ļoti populāras, tās bija daudzkārt vieglāk uzrakstīt, un bija salīdzinoši lētākas nekā nosūtīt vēstuli. Patiesībā pastkartes lielā mērā tika izmantotas lai nosūtītu informāciju. Telefons bija ne tuvu ne visiem cilvēkiem, savukārt pasts bija ātrs; lielākajās pilsētās – pat vairākas piegādes vienas dienas laikā. Saka, ka Otrais Pasaules Karš bija tas, kurš iemācīja somu tautai lietot pastkartes. Rakstiskā doma bija pati svarīgākā, lai arī kartītes bija nabadzīgi apzīmētas. Nudien, pastkartes kļuva par to emocionālo tiltu, kas savienoja mājas un fronti. Kartītes bija rūpju, cerību un mīlestības nogādātājas. Bet vienlaicīgi – arī veids, kā dalīties praktiskajās lietās un informācijā. Pēckara gados pastkaršu loma sāka mainīties: no informācijas pārraides tās pārtapa par sociālu izpausmi. Cilvēki sāka pārņemt ieradumu sūtīt kartītes visdažādāko iemeslu dēļ. Atkarībā no situācijas, kurā tiek sūtīts, cilvēkiem ir iespēja izvēlēties ļoti dažādas pastkartes, lai atcerētos kāda dzimšanas dienu. Tomēr ir viena lieta, kura ir pilnīgi droša: rozes būs vienmēr populāras – visā pasaulē!
J.C. Hall, pasaulē lielākās kartīšu kompānijas Hallmark dibinātājs, deva atbildi uz jautājumu: Kādēļ mēs vienmēr saviem pircējiem piedāvājam rozes?: ”Mūsu bizness ir atcerēšanās bizness – bet rožu simboliskā nozīmē ir atcerēšanās!”
Kad Paletti manā laikā 1990. gadu sākumā uzsāka savu izaugsmi ārpus Somijas, Baltijas valstīs tai skaitā, mēs drīz vien sapratām, cik svarīgi ir ieklausīties pircēja – kartītes gala lietotāja – vēlmēs. Esmu jau aizgājis no darbošanās aktīvajā biznesā, esmu nodevis šo daļu saviem bērniem – kā ceturtajai paaudzei vienā un tajā pašā ģimenē. Es ticu, ka viņi sekos tādām pat vērtībām kā iepriekšējās paaudzes: uzticēšanās pastkartēm, cieņa pret cilvēkiem un centieniem būt labiem, cik iespējams, jebkuros savos centienos.
Markku Laakso, Valdes priekšsēdētājs, Trešā paaudze